Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir nonākusi sarežģītā situācijā, un tuvākie mēneši uzņēmumam būs izšķiroši. Aviācijas eksperti brīdina, ka jau šī gada rudenī lidsabiedrībai varētu būt nepieciešams papildu finansējums aptuveni 200 miljonu eiro apmērā.
Ja netiks ieviestas būtiskas pārmaiņas, pastāv risks, ka nāksies samazināt lidojumu skaitu, kas visvairāk varētu ietekmēt reisus ārpus Rīgas. Šobrīd plānotais 30 miljonu eiro valsts aizdevums tiek uzskatīts tikai par īstermiņa ielāpu, lai uzņēmums spētu veiksmīgi aizvadīt vasaras sezonu.
Ar mazo aizdevumu pamatproblēmas neatrisinās
Aviācijas eksperts Svens Kukemelks sarunā ar Igaunijas medijiem norādīja, ka 30 miljoni eiro aviācijas mērogos nav liela summa. Tā parasti iztērējas ļoti ātri, un ar to nepietiks, lai sakārtotu uzņēmuma finanses ilgtermiņā. Aviācijā lielāko peļņu gūst tieši vasaras mēnešos, kamēr ziema gandrīz visām kompānijām nes zaudējumus. Šis aizdevums drīzāk kalpo kā tilts, lai uzņēmums sagaidītu silto sezonu un lielāku pasažieru plūsmu.
Eksperts uzskata, ka stabils uzņēmums šādus tirgus satricinājumus spētu izturēt paša spēkiem. Tomēr “airBaltic” finanšu stāvoklis jau ilgāku laiku ir trausls, tāpēc jebkurš negatīvs ārējais faktors liek meklēt palīdzību pie valsts.
Degvielas cenas un globālā spriedze
Viena no lielākajām problēmām šobrīd ir neparedzamās degvielas cenas. Konflikti Tuvajos Austrumos liek cenām augt, un mazām aviokompānijām tas sit visvairāk. Lielie nozares spēlētāji parasti var atļauties iepirkt degvielu par fiksētu cenu ilgākam laikam uz priekšu, bet mazākām kompānijām šādu iespēju bieži vien nav.
Tas rada situāciju, kurā biļetes ir pārdotas jau pirms vairākiem mēnešiem, balstoties uz tā brīža zemākajām izmaksām. Tagad, kad degviela ir kļuvusi dārgāka, lidojuma izpilde aviokompānijai var nest zaudējumus, nevis peļņu. Pasažieriem tas nozīmē tikai vienu – šovasar biļetes kļūs dārgākas, jo degviela var veidot pat pusi no kopējās biļetes vērtības.
Vēlēšanas un nepopulāri lēmumi
Situāciju vēl vairāk sarežģī Latvijas iekšpolitika. Tā kā rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, valdība šobrīd nevēlas pieņemt stratēģiskus un sabiedrībai nepatīkamus lēmumus. Neviens politiķis pirms balsojuma negrib runāt par milzīgu kapitāla palielināšanu vai atzīt uzņēmuma nopietnās problēmas.
Līdz ar to pašreizējais atbalsts izskatās pēc mēģinājuma atlikt galīgo lēmumu pieņemšanu uz laiku pēc vēlēšanām. Tikai tad kļūs skaidrs, kāda būs “airBaltic” tālākā nākotne un cik lielas reformas būs nepieciešamas.
Ja naudas trūkums liks samazināt reisu skaitu, prioritāte vienmēr būs Rīga. Eksperts domā, ka Latvija nekādā gadījumā nepiekristu vājināt savu galveno mezglu. Tas nozīmē, ka taupības pasākumi vispirms skars kaimiņvalstu galvaspilsētas – Tallinu un Viļņu. Uzņēmums, visticamāk, atsakās no tiem regulārajiem reisiem, kas šobrīd nes vislielākos zaudējumus.
Tāpat izaicinājums ir uzņēmuma flote. “airBaltic” ir ļoti daudz Airbus A220 lidmašīnu. Tā ir moderna tehnika, taču šādu floti ir grūti pēkšņi samazināt vai pārdot bez lieliem zaudējumiem. Turklāt kompānijai jau ir parakstīti līgumi par vēl vairāku jaunu lidmašīnu iegādi nākotnē, kas atkal prasīs milzīgus naudas ieguldījumus.
Spriedze visā reģionā
Lai gan par “airBaltic” runā visvairāk, problēmas nav svešas arī kaimiņiem. Piemēram, somu “Finnair” ir zaudējis savas priekšrocības lidojumos uz Āziju, bet skandināvu “SAS” tikai nesen sākusi atkopties pēc smagām finanšu nedienām. Aviācijas nozare visā Baltijas jūras reģionā šobrīd strādā zem liela spiediena, un pagaidām nav skaidrs, cik ilgi šāda situācija saglabāsies. Pagaidām gan nav pazīmju, ka kāda no lielajām aviokompānijām varētu pilnībā pārtraukt darbību, taču pārmaiņas ir neizbēgamas.
